Fraternitas Moscoviensis (1902.g. - 1920.g.)
Korporācija savu darbību sāka ar 22 aktīvajiem un 51 filistru. Tika
izstrādāti jauni statūti, kas paredzēja aktīvo prezidiju ar senioru priekšgalā,
filistru konventu, kopēju filistru un aktīvo konventu, kandidātu (bez
balsstiesībām) institūtu, kārtējās aktīvo sapulces un literāros vakarus. Par
Fraternitas Moscoviensis nodibināšanu tika oficiāli paziņots Lettonia'i,
Selonia'i un Talavijai.
Sabiedrības mērķi bija pulcēt Maskavas augstskolas latviešu audzēkņus,
pabalstīt viņu izglītības centienus, sniegt materiālo palīdzību un veicināt
sabiedrisko sadzīvi.
Tika svinēti trīs gada svētki: dibināšanas komeršs - 20.oktobrī; Maija
komeršs - pavasarī, mācību gada beigās; Tatjanu komeršs - 13.janvārī, Maskavas
universitātes goda dienā.
Korporācijas locekļi saucas frāteri.
Tādā kārtā Fraternitas Moscoviensis bija pilnībā pieņēmusi korporāciju
dzīves noteikumus, bet vēl bez krāsām, kuru nēsāšana toreizējos Maskavas
apstākļos nebija iespējama.
Pēc 1905.g. revolūcijas krāsu jautājums atkal tika pacelts un 1912.gadā tika
pieņemtas tagadējās krāsas - zils, zaļš, zelts un izveidots korporācijas
ģerbonis ar sv.Jura Uzvarētāja attēlu, cirķeli un burtiem "S.P.P' -
"Scientia pro Patria". 1913.g. 26.martā pieņemtās krāsas oficiāli
atzina arī valdība. Šo datumu atzīmējam kā krāsu atsegšanas dienu.
Krāsu pieņemšana izraisīja jaunu šķelšanos. Neliela grupa - 10 filistru un 4
aktīvie - atsakās atzīt lēmumu par krāsām un 1914.g. nodibina biedrību
"Oriens", kuru valdība apstiprina 1918.gadā un 1920.gadā pārdēvējas
par "Austrumu".
Kad 1915.g. uz Maskavu tika evakuēts Rīgas Politehniskais institūts, frāteri
piedāvāja telpas savā konventa dzīvoklī Selonia'i un Tālavijai. Selonia
piedāvājumu pieņēma.
Pēc komunistu apvērsuma 1917.g. korporācijas darbība Maskavā izbeidzās.
Frāteri steidzās atgriezties Latvijā.
Pēc Latvijas brīvvalsts proklamēšanas
1918.g., sākoties brīvības cīņām, Latvijā esošie frāteri līdz ar citu
korporāciju locekļiem iestājās Atsevišķajā Studentu rotā un Kalpaka bataljona
sastāva un piedalās visās kaujās. Pavisam brīvības cīņās piedalījušies 45
frāteri, no viņiem 9 apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.
Lasīt tālāk
|