Fraternitas Lettica trimdā

Tūliņ pēc kara beigām Vācijā un Zviedrijā nokļuvušie frāteri sāk organizēties – apzināt izklīdinātos, rīko konventus un komeršus. Piecdesmitajos gados sākas emigrācija uz aizjūras zemēm. Lielākā daļa izceļo uz ASV; lielas kopas nodibinās arī Austrālijā, Kanādā, Anglijā arī Vācijā un Zviedrijā. Visi ārzemēs esošie frāteri veido Fraternitas Lettica’s dzīvi trimdā. 1953.gadā tiek nolemts, ka lielākās (ASV) kopas prezidijs ir globālais prezidijs visām frāteru kopām. Tai pašā gadā tiek izdots informatīvais biļetens, kas vēlāk kļūst par žurnālu “Vita Fratrum”; un tiek uzņemti pirmie fukši ārpus dzimtenes.

Visās kopās regulāri notiek konventi, tiek rīkoti komerši, dāmu vakari, literārie vakari, pieaug frāteru skaits. Plaši izvēršas sadarbība ar Latvijas frāteriem, kuriem tiek sniegta nozīmīga materiālā un morālā palīdzība.

Ārzemju frāteri vienmēr aktīvi atbalstījuši latviešu tautas neatkarības centienus, savu mītnes zemju sabiedrību un valdības informējot par padomju okupācijas varas ļaundarībām Latvijā; starptautiskos forumos pieprasot Latvijas neatkarības atzīšanu un atjaunošanu. Sevišķi jāatzīmē Latvijas sūtniecības ASV vadītāja Anatola Dinberga, ALA un PBLA ģenerālsekretāra Bruno Albāta un Kanādas latviešu organizāciju vadītāja Viktora Upeslāča nopelni.

Lasīt tālāk